Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Anatola Fransa daiļrade latviešu lasītājam nav sveša. Latvijas Valsts izdevniecība 1953. g. izdevusi autora darbu «Pingvīnu sala», 1954, g. «Stāstu izlasi» ar plašu dzejnieka Jāņa Sudrabkalna pēcvārdu un 1956. g. romānu «Eņģeļu dumpis».
Romānā «Karalienes Pīļpleznas cepešmāja» autors parādās atkal kā sociālās dzīves kritiķis un vēsturisku laikmetu un personu vērtētājs. Ar dziļu ironiju viņš vēršas pret Trešās republikas šķietami neapgāžamajām morāles tradīcijām un politiskās un sociālās iekārtas iestādījumiem. Autors parāda romānā tā saucamo «augstāko aprindu» ļaužu īsto seju: mags un alķīmiķis d'Astaraks, kas tic garu esamībai un pārliecināts, ka saskatījis salamandru virtuves pavardā, ir neprātis, kabalista Mozaīds — nelietis un blēdis, bet kapuciniešu mūks brālis Eņģelis — pašlabuma meklētājs un krāpnieks. Ar savu romānu Anatols Franss parāda, ka šo ļaužu dzīves uztvere runā preti cilvēka dabai un saprātam.
Vēl asāk pret svētulību, pērkamību, māņticību un mujķību autors vēršas darbā «Abata Kuaņāra kunga uzskati», kur viņš liek ari savam varonim abatam Kuaņāra kungam izteikties ironiski par buržuāziskajām revolūcijām, kas neiznīcina sociālo jūgu un nekā neizmaina vienkāršās tautas dzīvē, un bez žēlastības atmaskot Francijas Trešajā republikā valdošo kārtību, armijas un tiesas aizkulises.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5