Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Talantīgās rakstnieces dzīve bijusi smaga un traģiska. "...arī mani pratināja, esmu bijusi stūra mājā Rīgā, tikai ne pagrabā, bet kabinetos. Toreiz man jau bija iznākušas trīs grāmatiņas, čekists pateica atklāti: "Dzirdēju, ka jūs arī kaut ko kleķerējat. Nu tad turpmāk jūs vairs nekleķerēsiet!" Un patiešām — nākamos 18 gadus mani nepublicēja, atteica ar iemeslu, ka darbam "zems idejiskais līmenis""
Viņas meita Biruta Geidāne Vēl būdama skolniece, Dundagas baznīcas tornī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Padomju vara viņu izsūtīja uz lēģeri.
Biruta gāja bojā, glābjot slīkstošu zēnu.
Mildas Geidānes dzīvi ietekmējis meitas bezbailīgais solis. Viņa strādāja vilnas kārstuvē, par biškopi kolhozā, par apdrošinātāju.
Rakstnieci Mildu Geidāni — dienu pēc tam, kad viņa dalījās atmiņās par savu dumpīgo meitu, uz ceļa notrieca BMW
sīkāk skat
http://vip.latnet.lv/lpra/trag_dump.htm
Pēc ilgu gadu piespiedu klusēšanas sērijā "Lata romāns" publicēti desmit viņas romāni.

Atvars aiz laipas
Beidzot Līvas dzīve šķiet nokārtota. Neraugoties uz bērnu triekas sakropļoto kāju, viņai ir mīlošs vīrs un divi jauki bērni
Taču kādu nakti Līvu no miega pamodina savāda vīzija - mirušais tēvs atnācis glābt viņu no nelaimes. Kad nākamajā dienā atrod Mellupītes atvarā noslīkušu vīrieti ar ieroci kabatā, Līvai domās nākas vēlreiz izbrist atmiņu takas, tos smagos brīžus, kurus tik ļoti gribētos aizmirst. Arī Vernera nodevību un tēva nāvi.
Un tad nāksies visu izstāstīt vīram…

Bāka pār mežiem
"Rakstot gara acīm skatīju šauro, bet dziļo Engures upi. kas savieno Usmas un Puzes ezerus, mājas tās krastā, atmiņās vēlreiz uzkāpu augstajā Sviķkalnu mežu novērošanas tornī, vietējo cilvēku sarunās sauktā par bāku."
Ko var redzēt no augstās bākas, kas , paceļas pār Kurzemes mežiem? Kas notika un notiks ar Gaismu, Linardu, Arvīdu, kā turpmāk veidotos citu romānā sastapto cilvēku likteni?

Kārklu sīkstums
Romānu "Kārklu sīkstums" var uzskatīt par netiešu romāna "Bāka pār mežiem" turpinājumu, tikai pirmajā plānā vairs nav izvirzīta Gaisma, bet Daina. Darbība notiek ne tikai Kurzemes pusē, bet arī Stariņu mājās Vidzemē. "Vai tiešām mieti, ko pērnajā pavasarī sadzi­na zemē, iesakņojušies, tagad dzen zarus, raisa lapas? Sīksts gan tāds kārkls, Daina nodomāja, pat gabalos sacirstam pietiek tikai saskarties ar zemi un ūdeni, lai augtu, dzītu atvases un pēcgalā izplestos par kuplu krūmu. Kaut viņa spētu līdzīgi šiem kārkliem ieķerties un noturēties Vārpiņu zemē! Kai|t pietiktu sīkstuma, tāda vēlēšanās bija Dai pārņēmusi, lūkojoties apķārt."

Sili deg
Centos atvairīt domas par Alfonu Rimeiku, tomēr tās kā uzmācīgu odu bars lidinājās apkārt. Nezinu, kādēļ jutos mazliet aizvainota. Viņš kļuvis lielas saimniecības direktors, viņam piederējās valdonīgā stāja. Es arī vairs neesmu Avotiņu Anda, iesaukta par Bitīti. Ko es īsti gribu? Lai viņš vēlreiz atklāj mīlestību?
Bet vai bija mīlestība?
ir arī romāna "Sili deg" turpinājums "Negaisa laiks",

Negaisa laiks
Pēc ilgiem prombūtnes gadiem Anda atgriežas Naidavā. Bet Alfons jau sapnī bija redzējis viņu atnākam. Ak, ja varētu sākt dzīvi no tās vietas, kur abi palika pirms desmit gadiem… Nu Andai jāsāk pa īstam dzīvot bez Ģirta. Viegli tas nav. Bet visam savs laiks, un kādudien starp Andu un Alfonu uzšķiļas neredzama dzirkstele.

Pie mums Čusnakciemā
Dziļa meža vidū Čusnakciema kopā ar čusnakiem (kā tajā tālajā pusē sauc čūskas) dzīvo interesanti un visai kolorīti personāži. Tomēr Čusnakcierns nav nekāda pasaules mala. Te viss notiek Eiropas līmenī. Arī uz Čusnakciemu brauc ārzemnieki un partijnieki, te ir savi maniaki, arī te liek spridzekļus un gatavojas audzēt strausus, Čusnakciemam ir pat savs Prusaku pētīšanas institūts. »
Čusnakciemā dzīve sit augstu vilni, un šajā jezgā ar labsirdīgu smaidu noraugās Miķelis Podiņš - rakstniece Milda Geidāne.

Puisiķciems
"Puisiķciemā" ir parādīts, kā dzīvo mūsu "mazais cilvēks" šodienas laukos, kur stiprie iztur, vājie salūst, īstu prototipu romāna tēliem nav. Tikai no dažādiem autorei zināmiem cilvēkiem paņemtas viņu raksturīgākās īpašības, un viņi neviens nedzīvo Puisiķciemā. Tieši tāpat, kā savulaik Blaumanis pagasta zemniekus jūrā uz atlūzuša ledus gabala

Pūķu nams
… Jaunais gadu tūkstotis atkal saved kopā trīs Pūķa gadā dzimušos vienas ģimenes locekļus, bet neko labu šī tikšanās nesola, tikai uzjundī sāpīgas atmiņas un uzplēš apdzijušas brūces. Kādēļ radies naids, kas sakropļojis tik daudzu cilvēku dzīves? Un vai varēja būt arī citādi?

Vēju dziesma
Pelēkā rudens vakarā nejauši satiekas apdrošināšanas aģente Arvelija Stirna un viņas bijušais skolotājs jānis Paegle. Pagātnes notikumi pēkšņi iznirst viņu acu priekšā kā apburtā pils no Urdzes ezera dzelmes. Abi nav redzējušies divdesmit gadus - kopš tā laika, kad nelielajā Sēlijas mazpilsētiņā pēkšņi uzplauka un tikpat negaidīti pārtrūka tolaik jaunā skolotāja un desmitās klases skolnieces mīlestība.

Izrautās saknes
1999. gadā tika publicēta viņas grāmata "Puisiķciems". Pati rakstniece sacīja, ka romānu konkurss viņai devis stimulu rakstīt atkal. Kopš tā laika nav pagājis teju ne gads, kad nebūtu iznākusi kāda viņas grāmata "LA" apgādā. "Izrautās sak­nes" ir astotā. Diemžēl - arī pēdējā…
Esam laiduši tautās septiņas Mildas Geidānes grāmatas: Puisiķciems. 1999. gadā. Bāka pār mežiem. 2000. gadā. Vēju dziesma. 2001. gadā. Kārklu sīkstums. 2002. gadā, Pie mums Cusnakciemā. 2003. gadā. Atvars aiz laipas. 2003. gadā. Pūķu nams. 2004. gadā. Izrautās saknes ir astotais Mildas Geidānes darbs, kuru publicē "Lauku Avīzes" izdevniecība. Un pēdējais, jo liktenis bija lēmis, ka romānu viņa pabeidza rakstīt dienu pirms traģiskās bojāejas 2004. gada rudenī.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5