Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Jā, es esmu veca. Dažādi cilvēki dzīvojuši manās sienās; visus tos nemaz nevar un nav arī vajadzības atcerēties. Kad vēl biju jauna, es daudz mazāk ieklausījos cilvēku valodās, es neievēroju viņu smieklus un nesadzirdēju nopūtas. Tagad es cauras naktis neaizmiegti, mēģinu nečīkstināt izļodzītos grīdu dēļus, atceros dienā redzēto un noklausīto. Visi tie cilvēki, kuriem pāri liecas mans jumts.. . cik vienādi, cik dažādi. Ikdienišķi likteņi? Jā, varbūt arī. Bet vai nedrīkst stāstīt par ikdienišķiem likteņiem? Un viens no viņiem visiem … es domāju, tas tomēr ir savādāks.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5