Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Satīriskais Trīsgrašu romāns, Brehta lielākais prozas darbs, sižetiski saistīts ar 1928. gadā kopā ar komponistu Kurtu Veilu sacerēto Trīsgrašu operu, kam savukārt pamatā ir angļu rakstnieka Džona Geja Ubagu opera (Beggars' Opera, 1730. g.).

Lai gan romāna darbība noris konkrētā zemē un konkrētā laikā un lai gan tā darbības fonu veido konkrēti vēsturiski notikumi (angļu-būru karš), lasītājam jau ar pirmajām lappusēm kļūst skaidrs, ka Brehta satīras mērķis ir ne tikai 20. gadsimta sākuma Anglija, bet kapitālistiskā sabiedrība kā tāda un ka, runādams par angļu-būru karu, rakstnieks parāda imperiālistiskā kara būtību vispār.
Gandrīz vai ik lappusē spilgti hiperbolizētos tēlos un situācijās atmaskota kapitālistiskās sabiedrības liekulība, kas visriebīgākās nelietības, visneapvaldītāko iedzīvošanās kāri izskaistina ar buržuāziskās morāles kodeksam raksturīgām frāzēm. Patriotisma vārdā noziedzīgi veikalnieki ar piekukuļotu ierēdņu starpniecību piegādā valdībai pilnīgi nederīgus vecus kuģus, kuriem aizejot bojā «varoņu nāvē» mirst simtiem jaunekļu. Draudzības dēļ policijas inspektors Brauns visādi palīdz gangsteram Mekhīzam, bet tas revanšējas gan ar «gratifikacijām», gan izdodot policijai savas bandas locekļus, kas viņam viena vai otra iemesla dēļ kļuvuši netīkami, un tādējādi palīdzot «draugam» taisīt karjeru. Tēva mīlestība Džeremiju Pīčemu ne mirkli nekavē cerētas peļņas dēļ savu vienīgo meitu iegrūst riebīga izvirtuļa skavās, bet šī rūpīgi audzinātā un glabātā meita, kas nekad nav mazgājusies vannā bez krekla, aiz tīras ziņkāres un cerībā uz mazvērtīgu rotaslietu atdodas šim izvirtulim, pati sev iedvešot pārliecību, ka dara to ģimenes labā.
Plašu vietu romānā ieņem imperiālisma laikmeta neatņemama parādība — sīkuzņēmumu bojā eja cīņā ar monopoliem, kā arī monopolu savstarpēja nesaudzīga cīņa.
Ar skaudru ironiju Brehts parāda, ka īstenībā nav nekādas būtiskas robežas starp t. s. finansu aristokrātiju un noziedznieku pasauli.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5