Sākums » E-grāmatas |
Grāmatu skaits katalogā: 226 Parādītas grāmatas: 31-40 |
Lappuses: « 1 2 3 4 5 6 ... 22 23 » |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
Kāds cilvēks notiesāts uz nāvi. Šo ārkārtīgi traģisko dzīves samezglojumu vēl dramatiskāku dara tas, ka spriedumu pasludina tiesnese, kura nezina, ka notiesātais ir viņas dēls… Kādi pārdzīvojumi un domas plosa šo abu cilvēku dvēseles un prātus? Kas vispār ir sods, kas cilvēka vaina? Piedot vai atriebt? 2000 |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
par agrāk sabiedrībā populārā žurnalista Haralda Vintera atgriešanos dzīvē pēc pieciem cietumā nepelnīti pavadītiem gadiem. Kā dzīvot tālāk? Izvēloties starp meliem un patiesību, atriebību un piedošanu, vientulību un mīlestību, jāatgūst ticība cilvēkiem, jāsaglabā spēja atsaukties kāda cilvēka palīgā saucienam… 1999 |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
Ko jūt un domā sarkanā samta mantijā tērpies tiesnesis, kad viņš slepkavam paraksta nāves spriedumu? Vai pastāv tāda mīlestība, kuras vārdā cilvēks bez šaubīšanās spēj izdarīt noziegumu. par kādu draud nāves sods? Kas ir nāves sods no juridiskā un morāles viedokļa? Kas - tiesneša paraksts zem šāda tiesas sprieduma? Kas tas ir par savādu un nepārvaramu garīgu spēku, kas gandrīz vai katram no mums liek mīlēt, nīst un alkt atriebības? Romānā Privāttiesnesis piedāvātās atbildes var būt arī apšaubāmas. Patiesās atbildes ... Lasīt pilnu aprakstu |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
+ garstāsts Bez manis Atceries, cilvēk, ka tu esi tikai pīšļi, es domās atkārtoju un man pēkšņi ienāca prātā, ka varbūt viss ir jādara tieši otrādi. Jāaizmirst un jādzīvo tikai sev, jādzīvo tā, lai nedzirdētu nekādus palīgā saucienus, nekādas vaimanas vai žēlastības lūgumus, jo patiešām agrāk vai vēlāk mēs visi būsim nekas. 1996 |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
otrā grāmata Romāna "Kliedziens no debesīm" turpinājums Brāļi, kuru ceļi un kuru šķēpi krustojušies, un brāļi, kuriem labpaticis tik dažādi uzlūkot un tik dažādi izturēties pret vienu un to pašu sievieti… 1997 |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
Pirmā grāmata Divu cilvēku mīlestība likteņa nežēlīgo rotaļu un laikmeta kolīziju bargajā pārbaudē, kad jāiziet cauri ciešanu muklājiem, nodevības gļetajām dūņainēm, saglabājot skaidru un tīru cilvēciskumu sevi. Pasaules bargie viesuļi brāžas par divu mīlošu cilvēku likteņiem, plosot tos, šķirot, aiznesot tālu vienu no otra un atkal satuvinot dzīves ņirbošajā virpuli. Daudzi un dažādi cilvēki jāsatiek, daudzi notikumi jāizdzīvo romānā, kura darbība, sākusies Pirmā pasaules kara dunoņā, turpinās līdz mūsdienām. Un kā kliedziens no debes ... Lasīt pilnu aprakstu |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
Ivars Viklands dzīvē visu sasniedzis pats saviem spēkiem — pašpārliecināts, enerģisks, veiksmīgi nonācis karjeras augšgalā. Tomēr nezin kāpēc Viklanda labsajūtu sāk traucēt Baltais Cilvēks, kas izrādās viņa sirdsapziņa vai vismaz kaut kas tamlīdzīgs. Viklanda vadītie cilvēki ir uzcēluši turpat vai pusi Rīgas, bet ar viņu pašu notiek neparedzētas un negaidītas pārmaiņas, kur nebūt nav vainojams viņa uzceltais, bet gan — viņa neizdzīvotais, viņa nepiepildītais, viņa tīri cilvēciski nepaveiktais. Vai tikpat sadauzīta kā viņa smalkā ārzemju auto ... Lasīt pilnu aprakstu
|
Egils Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
— Netiesājiet, un jūs paši netapsiet tiesāti.» — Bet ja bez tiesas nevar? Ja dzīve iemācīja nīst, kad man bija viss? Un mīlēt, kad viss jau bija zaudēts… 1993 |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
Romāns veltīts populārā komponista Eduarda Rozenštrauha dzīvei un daiļradei, lai gan, protams, grāmatā attēlotajam varonim ir visai maza līdzība ar pazīstamā komponista īsto dzīvi. 1993 |
Egīls Lukjanskis [ Vēl no šī autora ]
galvenais varonis Niks Kristons tēlots sarežģītā dzīves posmā: pēc vidusskolas beigšanas viņam jāizšķiras par savu turpmāko dzīves ceļu, un to viņš izvēlas grūtu, neikdienišķu — Niks nolēmis kļūt par kinorežisoru. Viņa draugi un padomdevēji, labvēļi un nelabvēļi šaubās, vai tas būs Kristonam pa spēkam. Ari pats Niks ir spiests daudzējādā ziņā pārvērtēt savu attieksmi pret dzīvi, sabiedrību un savu vietu tajā, taču savam sapnim paliek uzticīgs. 1987 |