Rakstnieks Edmunds Janovskis nejauši kļūst par aculiecinieku kādas sievietes traģiskai nāvei. Janovski satriec sievietes dzīves pēdējie mirkļi, kad viņa tik ļoti grib kaut ko pateikt, taču nekādi to nespēj!
Kas tas varētu būt? Janovskis jautā sev - ko viņš, ja mirstot atrastos pie samaņas, gribētu pateikt tiem cilvēkiem, kuri būtu viņam blakus? Kādi būtu viņa pēdējie vārdi, veltīti pasaulei, ģimenei un cil­vēkam, kuru mīlējis Vai nīdis?
Kas gan ir tas, ko tu negaidi?…
2001

Romāna Notiesātais turpinājums
Lasiet Egīla Lukjanska romāna "Notiesātais" turpinājumu.
Kāda sieviete nogalina savu bijušo mīļāko - arī sava dēla tēvu. Bet viņa ir tiesnese, un ko nozīmē tiesnesei nokļūt cietumā… Bailēs un izmisumā sieviete lūdz dēlu uzņemties vainu. Viņš tam piekrīt un sākas vajāta cilvēka gājiens naktī. Taču nevienas durvis netiek atvērtas…
2000

Kāds cilvēks notiesāts uz nāvi. Šo ārkārtīgi traģisko dzīves samezglojumu vēl dramatiskāku dara tas, ka spriedumu pasludina tiesnese, kura nezina, ka notiesātais ir viņas dēls… Kādi pārdzīvojumi un domas plosa šo abu cilvēku dvēseles un prātus? Kas vispār ir sods, kas cilvēka vaina? Piedot vai atriebt?
2000

par agrāk sabiedrībā populārā žurnalista Haralda Vintera atgriešanos dzīvē pēc pieciem cietumā nepelnīti pavadītiem gadiem.
Kā dzīvot tālāk? Izvēloties starp meliem un patiesību, atriebību un piedošanu, vientulību un mīlestību, jāatgūst ticība cilvēkiem, jāsaglabā spēja atsaukties kāda cilvēka palīgā saucienam…
1999

Ko jūt un domā sarkanā samta mantijā tērpies tiesnesis, kad viņš slepkavam paraksta nāves spriedumu?
Vai pastāv tāda mīlestība, kuras vārdā cilvēks bez šaubīšanās spēj izdarīt nozie­gumu. par kādu draud nāves sods?
Kas ir nāves sods no juridiskā un morāles viedokļa? Kas - tiesneša paraksts zem šāda tiesas sprieduma?
Kas tas ir par savādu un nepārvaramu garīgu spēku, kas gandrīz vai katram no mums liek mīlēt, nīst un alkt atriebības?
Romānā Privāttiesnesis piedāvātās atbildes var būt arī apšaubāmas. Patiesās atbildes ... Lasīt pilnu aprakstu

+ garstāsts Bez manis
Atceries, cilvēk, ka tu esi tikai pīšļi, es domās atkārtoju un man pēkšņi ienāca prātā, ka varbūt viss ir jādara tieši otrādi. Jāaizmirst un jādzīvo tikai sev, jādzīvo tā, lai nedzirdētu ne­kādus palīgā saucienus, nekādas vaimanas vai žēlastības lū­gumus, jo patiešām agrāk vai vēlāk mēs visi būsim nekas.
1996

otrā grāmata
Romāna "Kliedziens no debesīm" turpinājums
Brāļi, kuru ceļi un kuru šķēpi krustojušies, un brāļi, kuriem labpaticis tik dažādi uzlūkot un tik dažādi izturēties pret vienu un to pašu sievieti…
1997

Pirmā grāmata
Divu cilvēku mīlestība likteņa nežēlīgo rotaļu un laikmeta kolīziju bargajā pārbaudē, kad jāiziet cauri ciešanu muklājiem, nodevības gļetajām dūņainēm, saglabājot skaidru un tīru cil­vēciskumu sevi. Pasaules bargie viesuļi brāžas par divu mīlošu cilvēku likteņiem, plosot tos, šķirot, aiznesot tālu vienu no otra un atkal satuvinot dzīves ņirbošajā virpuli. Daudzi un dažādi cilvēki jāsatiek, daudzi notikumi jāizdzīvo romānā, kura dar­bība, sākusies Pirmā pasaules kara dunoņā, turpinās līdz mūsdienām. Un kā kliedziens no debes ... Lasīt pilnu aprakstu

Ivars Viklands dzīvē visu sasniedzis pats saviem spēkiem — pašpārliecināts, enerģisks, veiksmīgi nonācis karjeras augšgalā. Tomēr nezin kāpēc Viklanda labsajūtu sāk traucēt Baltais Cilvēks, kas izrādās viņa sirdsapziņa vai vismaz kaut kas tamlīdzīgs. Viklanda vadītie cilvēki ir uzcēluši turpat vai pusi Rīgas, bet ar viņu pašu notiek neparedzētas un negaidītas pārmaiņas, kur nebūt nav vainojams viņa uzceltais, bet gan — viņa neizdzī­votais, viņa nepiepildītais, viņa tīri cilvēciski nepaveik­tais. Vai tikpat sadauzīta kā viņa smalkā ārzemju auto­ ... Lasīt pilnu aprakstu

— Netiesājiet, un jūs paši netapsiet tiesāti.»
— Bet ja bez tiesas nevar? Ja dzīve iemācīja nīst, kad man bija viss? Un mīlēt, kad viss jau bija zaudēts…
1993