«... kad pēc kara pārbraucu Latvijā, redzēju, ka tas, ko latvietis pats zīmīgi nosaucis par ļurbu, nostājies priekšgalā mūsu lauku dzīvei... Es redzēju, ka agrākā miesta un medus kannas nav vairs mūsu tautas dzīru galdā, bet skābas putras dauķis ar kandžu. Un, jāsaka, riebuma un naida dzīts, es sāku rakstīt savu «Putras Dauķi», jo gri­bēju dokumentēt, iemiesot vienu no mūsu tautas galvenām sliktām īpašībām. Pēc manām domām, ļurbisms jeb putras dauķisms ir visslik­tākā un riebīgākā īpašība, vilciens mūsu tautas raksturā. Visus pēckara gadus es v ... Lasīt pilnu aprakstu

STĀSTI UN NOVELES
Zirgs uz sienas, Karjera, Sapņi, Spēle, Vienas nakts hronika, Atriebiba, Tosts, Aktieris aiz un, Maz naudas, Rozes, Pēdējais ormanis, Kad atnāk mīlestība, Hermanītis, Elbrusa šoferis, Kāpēc ziloņi nelido, Nelaimīgā piektdiena, Roņu salas Juhaness, «Bosnijas Kino Ziņotājs», Neikens iet uz Roperbeķiem.
CEĻOJUMU PIEZĪMES
Ceļojums uz bērnību, Sapņu revīzija, Ngorongoro krāteris — Āfrikas paradīzes dārzs, Parīzē — ejot uz diviem teātriem un nākot mājās. Tokija pirms lielā starta, Rīgas ugunis.
STĀSTI ... Lasīt pilnu aprakstu

Šā stāsta centrā autors izvirzījis drosmīgo un zinātkāro kuršu zēnu Gaidi. Viņa dzīve pie vecākiem kuršu ciemā Upmalu sētā, brauciens buru laivā kopā ar sireniekiem uz dāņu zemi, gūstniecība Dānijā un beidzot laimīga atgriešanās dzimtenē ir stāsta galvenais sižets. Stāstā ir parādīta Kurzemes iedzīvotāju — kuršu un lībiešu dzīve XI gs. Blakus zemkopja darbam sētā un tīrumos tēlojumā nav aizmirstas arī tādas nodarbes, kas sāk kļūt par palīgnozarēm, kā medniecība. zvejniecība un dravniecība.
Darbam senatnes kolorītu piešķir samēra bieži li ... Lasīt pilnu aprakstu

IZLASE: Ticīgais cilvēks (1895). Nelaime (1900), Aiz sniega un tumsas (1902). Purvā (1902) . Kalējs Indriķis (1902. Pērkons (1903). Veļu tiesa (1912). Uguntiņa (1931). Paradīzē (1932). Vecā Lūciņa vakara cēliens (1936
A. Saulieša prozas izlasē apkopoti desmit stāsti un noveles. Autors attēlo darba cilvēka sūro dzīvi, cīņu pret apspiedējiem. rāda vienkāršo ļaužu ētisko skaidrību. Rakst­nieka mākslas raksturīgākās līnijas atrodamas skarbi skaudrajā sadzīves atveidojumā un īstenības atklāsmē.

Stulbenis, Vecais cenzors, Mēmais precinieks, Kā Jānis mācījās par kalēju, Krusta koks, Labāko famīliju dzejnieks - Studenta piedzīvojumi, Gulta - padoms precētiem saimniekiem, pārejas laiku dzejoļi, Zvirbulis ciguzis, Kā Kaupēns-Krupis par ērgli gribējis pārvērsties - Cesvainē noklausīta pasaka, 1907. gada izgudrojumi, Buča, Šķirsanās - tēlojums īpatnējā stilā, Atriebšanās - negalvojams stāsts no puliera, SMILTAINE - I Pie bedres, II Pie kapa, Bailes no laimes, Atvadīšanās, Līze, Slepkavas, Mana bēgšana, Zelta mācības, Vai un kā latvietis v ... Lasīt pilnu aprakstu

12 stāstu izlase
Melnsila stāsts
Draņķozola stāsts
Engures stāsts
Vīdāles stāsts
Zirgezera stāsts
Dundagas mežu stāsts
Āžu kalnu stāsts
Milzkalnes stāsts
Cīruļpurviņa stāsts
Cēres muižas gleznas stāsts
Zvērenvalka stāsts
Engures kapsētas zilā zārka stāsts
"Kurzemes vilkaču nostāsti" ir autora gaišās zinātkārās personības apstarota gramata. Tās pamati ielikti jau Kurzemē vadīto draisko bērnības vasaru stiķu un niķu laikā. Kā neaizmirstami iespaidi s ... Lasīt pilnu aprakstu

Brīdinājums
Ja jūs meklējat grāmatu, ko lasīt pirms iemigšanas, nekāda gadījumā nepērciet šo. Bet, ja tomēr nopirksit, nevainojiet autoru par miega traucējumiem.
Nu tik brīnumi būs zili!
Kas par to, ka bikses krīt,
Ceļam lepnu Gaismas pili,
Pietiek tumsā velnu dzīt!

Satīra un humors
Par ko mēs nesmējāmies vakar,
Par to mēs šodien smejamies.
Dažs svētbildi pie sienas pakar,
Bet izrādās, ka tas nav dievs.

Mums dzejnieku nekad nav trūcis.
Jau Veidenbaums ir kādreiz rūcis,
Ka lasot žāvas nāk pēc traka.
Bet toreiz dzeja bija švaka,
Un Veidenbaums pat nesapņoja,
Ka reiz mums Rūja būs un Roja,
Ka Juris Helds ar Rokpeļņ Janci
Mums rādīs ekscentrisku danci.
Vairs, dzeju lasot, nenāk snaudiens.
Nāk toties dažam labam raudiens,
Kad jāuzmin, ko dzejnieks paudis.

Ja tev šī grāmata ir rokā,
Bēdz prom! Ka nepaķer kāds cits!
Te sakopoti tikai joki,
Tā sakot — baigais deficīts.

Daudz bēdu pasaulē un gaudu,
Bet smieklu birums nav diez kāds.
Nu smiesies tu par smiekla naudu
Un vēl pie tam kā kutināts.